Probācijas programmas

Probācijas programmas iedala divos veidos: 

1) sociālās uzvedības korekcijas programmas;  

2) sociālās rehabilitācijas programmas.  

Sociālās uzvedības korekcijas programmas – ir sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis, kurš palīdz probācijas klientiem analizēt dažādu dzīves situāciju cēloņu un seku sakarības; palīdz atpazīt un mazināt domāšanas kļūdas; atpazīt dažādas riska situācijas un veicina atbildības uzņemšanos. Probācijas programmas palīdz klientiem identificēt viņu pašu resursus, kuru atklāšana un izmantošana ir svarīgs elements labai dzīvei. Sociālās uzvedības koriģēšana galvenokārt nozīmē iespēju mainīt savu uzvedību attiecībā uz sevi un citiem cilvēkiem.  

Rehabilitācijas programmas – sniedz iespēju tiem probācijas klientiem, kuri ir ilgstoši atradušies ieslodzījuma vietā vai kuriem trūkst dzīves iemaņas, pilnveidot prasmes, kas nepieciešamas ikdienas sadzīves jautājumu risināšanā – galvenokārt, lai mazinātu sociālās atstumtības risku un mazinātu iespējamu atkārtota noziedzīga nodarījuma varbūtību. Rehabilitācija nozīmē galvenokārt sociālo jeb dzīves iemaņu atjaunošanu, pinveidošanu vai iemācīšanos no jauna.

  “Cieņpilnu attiecību veidošana” sniedz iespēju probācijas klientiem izvērtēt savas vērtības, uzskatus un uzvedību, kas ir cieņpilnu attiecību pamatā, kā arī apgūt konkrētas iemaņas un metodes, lai izbeigtu ļaunprātīgu izmantošanu attiecībās.  

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tas ir svarīgi gan ģimenes attiecībās, gan audzinot bērnus, gan arī veidojot saskarsmi ar citiem cilvēkiem. Lai mēs spētu būt kopā ar citiem, reizēm mums ļoti svarīgiem cilvēkiem, ir jāspēj veidot patiesi labas attiecības, kas ietver gan spēju pārvaldīt un atpazīt savas jūtas, gan izturēties tā, lai naizvainotu vai nenodarītu pāri. Vienlaikus ir būtiski saprast pašam sevi – kāpēc es rīkojos tā un ne citādi un kas to nosaka?  

   “Vielu lietošanas menedžments” probācijas programmas mērķis ir sniegt probācijas klientiem pamatkoncepcijas un metodes, lai palīdzētu izmainīt viņu uzskatu sistēmu, attieksmi un vērtības. Probācijas programma pamatā balstās uz Kaitējuma samazināšanas modeli – ar ideju, ka jāpanāk, lai probācijas klienti ierobežotu/samazinātu vielu lietošanu, lai viņi atkārtoti nepārkāptu likumu.  

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Lai kāds būtu atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanas iemesls, sekas parasti traucē sasniegt dzīvē tos mērķus, kurus esam izvirzījuši; rada attiecību sarežģījumus ar līdzcilvēkiem – gan ģimenē, gan partnerattiecībās, gan profesionālajā jeb darba vidē. Ir svarīgi saprast, kā tas, ka kāds lieto atkarību izraisošu vielu, ietekmē gan pašu cilvēku, gan tos, kas ir līdzās un apgūt veidus, kā samazināt kaitīgo ietekmi.  

   “Motivācija izmaiņām” ļauj mazināt negatīvismu un sociālo atstumtību, attīstīt sociālās prasmes, izzināt sevi un apgūt sociālās uzvedības modeļus, sekmēt spēju uzņemties atbildību, veicināt motivāciju izvirzīt sociāli atbalstāmus mērķus. 

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Dažos gadījumos cilvēkam ir labi nodomi kaut ko mainīt, taču to nav tik viegli izdarīt bez atbalsta un izpratnes. Šim nolūkam ir jāiepazīst sevi un jāspēj izvirzīt savus, personiski svarīgos mērķus, kas ļautu dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi.  

   “Emociju menedžments” ļauj noteikt spontānas, vardarbīgas uzvedības priekšnosacījumus, riska faktorus, ierosinātājus un identificēt augsta riska situācijas; izprast vardarbīgas uzvedības ietekmi uz sevi un citiem; mainīt domāšanas veidu, veicināt pašpārvaldīšanas prasmes, izveidot un pielietot nevardarbīgas uzvedības plānu. 

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Mūsu spēja saprast, kādas emocijas mūs kādā brīdī pārņem, un ko mēs tādos brīžos domājam, ir izšķirīgi svarīga. Tas ietekmē, to, ko mēs darām. Visbiežāk  pārsteidzīgi lēmumi tiek pieņemti spilgtu jūtu iespaidā, taču katram cilvēkam ir pa spēkam tās gan atpazīt, gan vadīt.  

    “Uzmanību! Gatavību! Starts!” probācijas programmas mērķis ir attīstīt probācijas klienta prasmi saskatīt, izvērtēt un pielietot alternatīvus uzvedības modeļus noziedzīgai rīcībai. Probācijas programma ir veidota darbam ar probācijas klientiem jauniešiem. 

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Mums visiem ir vajadzīga pieņemšana, atzinība, spēja augt un pilnveidoties. Mums nepieciešamas sociālās prasmes, spēja būt kopā ar citiem un katram par sevi. Jāspēj mācīties – arī no sevis un citiem cilvēkiem, reizēm pārvarot grūtības un pagātnes pieredzi, jāspēj likt lietā to, kas mums piemīt, lai veidotu piepildītu, interesantu un aizraujošu dzīvi.  

    "Temzas ielejas dzimumnoziedznieku grupu darba programma" tiek īstenota sabiedrībā . Tās mērķis ir novērst recidīvu, mainīt probācijas klienta uzvedību, mudināt domāt par notikumiem citādi, attīstīt empātijas spējas un spējas veidot adekvātas partnerattiecības.  

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Cilvēki dažreiz ļot maz zina par sevi un citiem. Spēja saprast sevi un to, ko mēs darām attiecībās ar citiem cilvēkiem, ļauj izvairīties no sāpināšanas, pāridarījumiem un kauna izjūtas. Dažreiz tas ir nepieciešams, lai spētu dzīvot tālāk un tas būtu iespējams arī citiem cilvēkiem.  

Probācijas programma tiek īstenota probācijas klientiem, kuri ir tiesāti par dzimumnoziegumiem: 

• nosacīti notiesāta persona;  

• nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona;  

• ar probācijas uzraudzību notiesāta persona; 

• persona, kurai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikts papildsods – probācijas uzraudzība. 

Probācijas programmas īstenošana notiek grupā (vidēji – 6/8 klienti), saskaņā ar nodarbību grafiku. Probācijas klientu par probācijas programmas norisi informē uzraudzības lietas vadītājs, un ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms programmas uzsākšanas, iepazīstina probācijas klientu ar probācijas programmas nodarbību grafiku. 
 
Probācijas programmas grupas nodarbības Valsts probācijas dienesta telpās vada amatpersonas, kuras ir ieguvušas tiesības vadīt minēto probācijas programmu. Nodarbības vada 2 vai 3 programmas vadītāji. Probācijas programmas nodarbību laikā tiek izstrādāti grupas noteikumi, kuri ir jāievēro, lai radītu drošu vidi grupas ietvaros.  Probācijas programmas vadītāji iedrošina probācijas klientus domāt un izteikties par iespējamiem cēloņiem, kas ir bijuši noteicoši dzimumnozieguma veikšanai; par saviem uzskatiem par sevi un citiem cilvēkiem; par uzvedību, kas var būt bīstama vai kaitējoša sev un citiem. 
 
Probācijas programmas noslēdzošajā daļā probācijas klienti piemeklē veidus/alternatīvas bīstamai vai kaitējošai uzvedībai un izvirza uzdevumus, kas var palīdzēt ikdienā dzīvot drošībā. 

Probācijas programmas īstenošanas laikā darbojas konfidencialitātes princips, tas nozīmē grupas noteikumi un probācijas programmas vadītāju ētikas kodekss paredz,ka tiešā veidā nekāda personīga informācija par probācijas programmas dalībnieku un norisēm grupā netiek izpausta trešajām personām, izņemot, probācijas programmas vadītāju pienākums ir:  

• nekavējoties ziņot atbildīgajai amatpersonai/institūcijai, ja tiek saņemta informācija, ka probācijas programmas dalībniekam ir nodoms vai ir pierādījumi par rīcību, kas apdraud sevi vai citu personu, vai ir informācija par iespējamu likumpārkāpumu. 

   "Programma seksuālos noziegumus izdarījušo personu monitoringam un uzraudzībai" tiek īstenota sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm ieslodzījuma vietās  personām, kuras ir notiesātas par dzimumnozieguma veikšanu.  

Probācijas programmas mērķis ir panākt veiksmīgāku sociālo adaptāciju, mazināt riskanto, vardarbīgo uzvedību, izvērtēt atkārtotu noziegumu veikšanas riskus un izstrādāt ieteikumus notiesātā sagatavošanai pirmstermiņa atbrīvošanai.  

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Dzīve “pirms” un “pēc“ var izrādīties sarežģīta, tāpēc ir tik svarīgi izprast, kas ir veicinājis uzvedību ar tik smagām sekām. 

Programma tiek vadīta ieslodzījuma vietās divām dažādām notiesāto mērķa grupām:  

• programma pieaugušajiem, kuri ir veikuši dzimumnoziegumu;  

• programma jauniešiem, kuri veikuši dzimumnoziegumu.  

Notiesāto personu piedalīšanās programmā ir brīvprātīga. Programmā tiek iesaistīti pilngadīgi un nepilngadīgi vīrieši, kuriem līdz iespējamai nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai vai atbrīvošanai pēc soda izciešanas ir atlikuši 2–3 gadi. 

Notiesātajam ir jābūt motivētam strādāt un jāpauž:  

• gatavība atzīt un apspriest problēmu;  

• gatavība piedalīties grupā;  

• gatavība strādāt ar tām dzīves jomām, kas veicina vardarbīgu uzvedību;  

• gatavība atzīt recidīva risku. 

Notiesāto dalība programmā ilgst  no pusotra līdz diviem gadiem. 

Probācijas programmas nodarbību laikā tiek izstrādāti grupas noteikumi, kuri ir jāievēro, lai radītu drošu vidi grupas ietvaros. Probācijas programmas vadītāji iedrošina probācijas programmas dalībniekus domāt un izteikties par iespējamiem cēloņiem, kas ir bijuši noteicoši dzimumnozieguma veikšanai; par saviem uzskatiem par sevi un citiem cilvēkiem; par uzvedību, kas var būt bīstama vai kaitējoša sev un citiem. 

Probācijas programmas noslēdzošajā daļā probācijas klienti piemeklē veidus/alternatīvas bīstamai vai kaitējošai uzvedībai un izvirza uzdevumus, kas var palīdzēt ikdienā dzīvot drošībā. 

Probācijas programmas īstenošanas laikā darbojas konfidencialitātes princips, tas nozīmē – grupas noteikumi un probācijas programmas vadītāju ētikas kodekss paredz, ka tiešā veidā nekāda personīga informācija par probācijas programmas dalībnieku un norisēm grupā netiek izpausta trešajām personām, izņemot, probācijas programmas vadītāju pienākums ir:  

• nekavējoties ziņot atbildīgajai amatpersonai/institūcijai, ja tiek saņemta informācija, ka probācijas programmas dalībniekam ir nodoms vai ir pierādījumi par rīcību, kas apdraud sevi vai citu personu, vai ir informācija par iespējamu likumpārkāpumu. 

Probācijas programmas īstenošanas laikā notiek notiesāto sagatavošana pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumiem, tajā ietilpst notiesāto uzvedības un attieksmes izvērtēšana, pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumu plānošana kā arī Atzinuma par notiesātā līdzdalību probācijas programmā sagatavošana.

    “Dzīves skola 2” ir rehabilitācijas programma, kura ļauj probācijas klientiem no sociālās atstumtības riska grupām apgūt pamatiemaņas un iegūt informāciju, kā organizēt savu ikdienas dzīvi.  

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Pamatiemaņas patstāvīgas un pārdomātas ikdienas veidošanai ir svarīgas katram cilvēkam. Papildus visam būtiska ir arī pašizpēte un sarunas par dzīves vērtībām, kas ļauj veidot attiecības ar citiem cilvēkiem.  

     “Vienkārši par sarežģīto” ir rehabilitācijas programma, kuras mērķis ir sniegt uzticamu, aktuālu, izglītojošu informāciju saprotamā un pieejamā veidā, tādējādi veicinot probācijas klientu sociālo prasmju atjaunošanos un resocializācijas procesu.  

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Citreiz pašas vienkāršākās lietas var likties tik sarežģītas, tomēr visu var apgūt, gan uzrakstīt motivācijas vēstuli, gan uzzināt, kā darbojas kāda iestāde, gan saprast, kur un kādu palīdzību iespējams saņemt.  

Visas probācijas programmas, kuras tiek īstenotas, tiek licencētas. Tas nozīmē, ka tiek izvērtēti sekojoši faktori: 

• probācijas programmas saturā ir pierādījumos balstītas metodes un/vai ir pārbaudāmas pazīmes, kuru mērķis ir mazināt recidīvu un veicināt pozitīvas pārmaiņas probācijas klientu domāšanā un uzvedībā; 

• probācijas programmas ir piemērotas skaidri definētai mērķa grupai (piemēram, jauniešiem ar kriminālu uzvedību, seksuāla rakstura noziegumus veikušām personām u.c.); 

• probācijas programmas ne tikai veicina izpratni par poblēmām, bet attīsta jaunas prasmes drošai dzīvei sabiedrībā, pielietojot metodes, kas identificē katra indivduālās vajadzības; 

• probācijas programmu saturs ir atbilstošs iesaistāmo probācijas klientu vajadzībām, rosinot interesi un motivāciju iesaistīties programmas procesā; 

• probācijas programmas īstenošana tik veikta profesionāli, atbilstoši nosacījumiem un prasībām (piemēram, specializēti izglītoti probācijas programmas vadītāji, nodrošināta atbilstoša vide, ētikas un konfidencialitātes principu ievērošana); 

• probācijas programmu īstenošanas process un to saturs tiek regulāri vērtēts un nepieciešamības gadījumā pilnveidots. 

Probācijas programmas pamatā balstītas trīs teorētiskajās pieejās: 

• Kognitīvi biheiviorālajā teorijā 

• Labas dzīves modelī 

• Riska, vajadzību, atsaucīgas rīcības principos 

Probācijas programmas ir viens no pamatinstrumentiem darbā ar probācijas klientiem, kas sniedz iespēju strādāt ar probācijas klientu domāšanas, attieksmes un uzvedības maiņu, lai palīdzētu probācijas klientiem analizēt dažādu dzīves situāciju cēloņu un seku sakarības, mazinātu domāšanas kļūdas un riskus probācijas klienta dzīvē, veicinātu atbildības uzņemšanos, kā arī stiprinātu viņu resursus. Probācijas programmas sniedz iespēju probācijas klientiem pēc ilgstošas atrašanās ieslodzījuma vietā pilnveidot prasmes, kas nepieciešamas ikdienas sadzīves jautājumu risināšanā, lai mazinātu sociālās atstumtības risku. 

Lai probācijas klients varētu skaidrāk apzināties savas vajadzības, kļūdas un savas stiprās puses/resursus, kritiskāk izvērtētu atbildību par savu dzīvi un saskarsmi ar citiem cilvēkiem, probācijas klientam Valsts probācijas dienesta amatpersona/klienta lietas vadītājs piemēro pienākumu piedalīties probācijas programmā. Probācijas programmas tiek vadītas probācijas klientiem individuāli un grupu nodarbību formā.  

Ir situācijas, kad probācijas klienti nesaskata nepieciešamību pildīt pienākumu piedalīties probācijas programmā. Valsts probācijas dienesta amatpersonu profesionālā pieredze liecina par to, ka dalība probācijas programmas nodarbībās veicina probācijas klientu iespēju pārvērtēt savu redzējumu par sevi pašu, atklāt jaunas lietas par sevi un ieraudzīt citas iespējas dzīvē, kas palīdz gūt labizjūtu. Līdzīgas atsauksmes ikdienā dzirdam arī no probācijas klientiem, kuri veiksmīgi pabeidz darbu probācijas programmā. Visbiežāk dzirdētais: “Es nebiju domājis, ka es kādreiz dzīvē ar kādu par to runāšu”, “Es tagad vairāk saprotu, ka…”, “Tas bija vērtīgi, es zinu dažus draugus, kuriem arī vajadzētu šeit piedalīties”, “Sākumā domāju, ka te būs kārtējā “smadzeņu skalošana”, negribēju, beigās izrādījās, ka baigi noderīgi, ļoti cilvēcīgas sarunas, kas liek aizdomāties”.

Probācijas programma ir zinātniski izstrādāta un licencēta programma, kura vērsta uz probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju, mainot domāšanu, uzskatus, attieksmi un attīstot sociālās pamatprasmes, lai panāktu probācijas klientu tiesisku uzvedību un veicinātu iekļaušanos sabiedrībā. Šīs programmas pamatā balstītas zinātniski pierādītās teorijās un metodēs, kas nosaka, ka cilvēki dzīves laikā iemācās deviantus uzvedības modeļus nelabvēlīgu sociālo apstākļu vai personības psiholoģisko faktoru ietekmē, bet sociāli labvēlīgos apstākļos, mainot domāšanu, uzskatus un attieksmi, var iemācīties sociāli vēlamu, tiesisku uzvedību un iekļauties sabiedrībā. Tāpat probācijas programma ir mērķtiecīgi organizēts pasākumu kopums, kas attīsta probācijas klientu sociālās pamatiemaņas un pamatprasmes ikdienas lietu sakārtošanā, lai veicinātu notiesāto personu iekļaušanos sabiedrībā un tiesisku uzvedību. Tas veicina sabiedrības drošību. 

Sabiedrībā valda dažāda attieksme pret cilvēkiem, kuri ir veikuši likumpārkāpumus. Ir cilvēku daļa, kuri nosoda likumpārkāpējus, ir cilvēki, kuri grib saprast, kāpēc kāds veic likumpārkāpumus. Valsts probācijas dienesta probācijas programmu vadītāji ir ieguvuši nepieciešamās zināšanas un apguvuši prasmes, lai varētu ne tikai izprast, kas notiek ar probācijas klientu, bet zina ko var darīt citādāk, lai veicinātu probācijas klientā pozitīvas izmaiņas. 

Sabiedrībā ir dzirdēti teicieni “laimīgi cilvēki noziegumus neveic”, “katrs var kļūdīties, bet par kļūdām ir jāmaksā”. Teicieni ir radušies balstoties uz dzīves pieredzi un tiem ir zināma taisnība, jo veicot likumpārkāpumu katrs cilvēks apmierina savas vajadzības, iegūst sev kaut ko svarīgu. Tās var būt materiālās vērtības vai arī emocijas, kas sagādā baudu. Lai izzināt probācijas klienta patiesās vajadzības un veicinātu paša probācijas klienta motivāciju mainīt savu uzvedību ir nepieciešams darbs ar viņa domāšanu. Probācijas programmu nodarbību apmeklējums ir viens no veidiem darbam ar probācijas klientu domāšanu. Nodarbību laikā probācijas klientam ir iespēja saskatīt sevi kā vienu no sabiedrības locekļiem un pamanīt tās lietas, kuras viņš var darīt citādāk, lai gan viņš, gan citi sabiedrības locekļi justos drošāk.