FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Izlīguma process ir saruna, kurā brīvprātīgi piedalās cietušais un likumpārkāpējs un, kuru vada neitrāla persona- starpnieks (mediators), palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un  taisnīgu risinājumu. 

Valsts probācijas dienests, īstenojot izlīguma procesu, izmanto savā praksē divas metodes:  

  • izlīguma sēdi, kur personīgi piedalās cietušais un likumpārkāpējs, un var piedalīties arī abu iesaistīto pušu atbalstītāji vai likumiskie pārstāvji (vecāki, bāriņtiesa u.c.); 

  • izlīguma sanāksmi (conferencing), kuru plašāk pielieto darbā ar nepilngadīgajiem. Izlīguma sanāksmē piedalās daudz plašāks dalībnieku loks: cietušais, likumpārkāpējs, viņu vecāki un arī citi, kurus ir ietekmējis noziedzīgais nodarījums, kā arī var tikt uzaicināti speciālisti, kuri varētu sniegt atbalstu gan likumpārkāpējam, gan cietušajam un viņu ģimenēm. 

Izlīguma procesu vada starpnieks, kurš ir specializējies izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā. Starpnieks var būt gan dienesta amatpersona, gan brīvprātīgais. 

Izlīguma procesa pamatā ir Taisnīguma atjaunošanas pieeja, ko pasaulē izmanto noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos seku mazināšanā. 

Taisnīguma atjaunošana ir pieeja radītā kaitējuma mazināšanai vai iespējamā kaitējuma  novēršanai, iesaistot visus, kas tikuši ietekmēti, lai veicinātu vienotu izpratni par notikušo un panāktu vienošanos par to, kā šis kaitējums varētu tikt mazināts vai novērsts, tādejādi panākot taisnīgu risinājumu. 

Eiropas Forums Taisnīguma Atjaunošanai /European Forum for Restorative Justice/  

Vairāk informācijas: https://www.euforumrj.org/en 

Tā ir iespēja: 

  • runāt par notikušo īpaši apmācīta starpnieka klātbūtnē, kurš izlīguma procesā palīdz uzturēt miermīlīgas sarunas, lai cietušais un likumpārkāpējs spētu sasniegt izlīgumu; 

  • runāt par to, kā mainījusies dzīve pēc notikušā; 

  • veidot sarunu drošā un komfortablā vidē; 

  • ātrāk atrisināt notikušo nekā tiesāšanās ceļā; 

  • iesaistīt izlīguma procesā savus atbalstītājus (radus, draugus, vecākus un citas svarīgas personas); 

  • saņemt saprotošu, nenosodošu attieksmi, ievērojot konfidencialitāti. 

Biežāk uzdotie jautājumi

Izlīgums ir bezmaksas process. Par dalību izlīguma procesā iesaistītajām pusēm nav jāmaksā. Tas ir valsts nodrošināts pakalpojums.

Starpnieks, kurš ir apguvis sarunas prasmes izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai un var būt gan dienesta amatpersona, gan sertificēts brīvprātīgais. Starpnieks, vadot sarunu starp pusēm, sniedz atbalstu dialoga veicināšanā un palīdz iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un  taisnīgu risinājumu. Starpnieks ievēro vienlīdzīgu attieksmi, konfidencialitāti un neitralitāti.

Izlīguma sēde notiek Valsts probācijas dienesta telpās vai var notikt, izmantojot tiešsaistes komunikāciju tehnoloģijas.

Iesaistītajai pusei un likumiskajam pārstāvim ir pienākums piedalīties izlīguma sēdē personīgi, izņemot gadījumu, ja ir attaisnojoši iemesli. Izlīguma sēdi var organizēt, izmantojot tiešsaistes komunikāciju tehnoloģijas.

Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izlīgums var būt par pamatu kriminālprocesa izbeigšanai. Lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pieņem procesa virzītājs (Valsts policija, prokuratūra, tiesa), ja to paredz tiesību (likuma) norma. Gadījumā, ja izlīgums tiek noslēgts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izlīgums var tikt ņemts vērā kā atbildību mīkstinošs apstāklis, izskatot lietu tiesā. 

Cietušais un likumpārkāpējs var iesaistīt izlīguma procesā savus atbalstītājus, viņu dalība izlīguma sēdē tiek saskaņota ar abām iesaistītajām pusēm.

Aizpildot iesniegumu, (saite uz iesniegumu). Ja izlīguma procesa organizēšanu ir pieprasījis procesa virzītājs, tad aizpildot apliecinājumu (saite uz apliecinājumu). 

Šeit iespējams iepazīties ar informāciju par izlīguma procesu (Buklets) 

Vairāk informācijas par Izlīguma organizēšanas procesu: Ministru kabineta noteikumi Nr.347 Izlīguma procesa noteikumi   http://m.likumi.lv/doc.php?id=299947